Šā gada 4.novembrī Jelgavas novada pašvaldība kā vadošais partneris projektā par atbalsta vadības sistēmas pilnveidi emocionāli un fiziski iekļaujošā izglītībā skolā organizēja tiešsaistes semināru, kurā tika aicināti piedalīties izglītības iestāžu atbalsta speciālisti, direktori, Izglītības pārvaldes pārstāvji un citi interesenti no 3 valstīm – Latvijas, Rumānijas un Somijas.
Eiropas Savienības Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr.2 (KA2) stratēģiskās partnerības skolu izglītības sektorā projekts Nr.2019-1-LV01-KA201-060361 vieno kopīgā rīcībā Jelgavas novada Izglītības pārvaldi, Aradas apgabala Izglītības pārvaldi Rumānijā un Turku pilsētas Izglītības pārvaldi Somijā. Projekta vadošais partneris un projekta iesniedzējs – Jelgavas novads. Projektu finansē Eiropas Savienība 100% apmērā, kas veido EUR 36290 projekta aktivitāšu atbalstam. Projekta laikā tika plānots iegūt rezultātus, kā pilnveidot atbalsta sistēmu/vidi, organizēt mācīšanās procesu un veicināt bērna emocionālo labklājību izglītības iestādē, veidojot sadarbības tīklus un daloties labākajā pieredzē ar partnerorganizācijām; izstrādāt vadlīnijas/ieteikumus, lai pilnveidotu atbalsta vidi skolai un sadarbībai ar vecākiem. Īstenojot projekta aktivitātes, kas saistītas ar labās prakses pārņemšanu un vadlīniju izstrādi, plānota projekta labvēlīga ietekme uz bērnu mācību vides veidošanu, mācību sasniegumu pilnveidošanu un priekšlaicīgas mācību pamešanas mazināšanu. Projekta tiešā mērķa grupa ir atbalsta speciālisti izglītības iestādēs, savukārt - netiešā mērķa grupa ir skolēni, viņu vecāki un izglītības iestāžu pedagogi.
Seminārā ar iepriekšējo reģistrāciju piedalījās visu 3 projekta dalīborganizāciju pārstāvji un dienaskārtības laikā Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja I.Brakmane atklāja semināru un sniedza informāciju par vispārējiem projekta pozitīvās ietekmes rezultātiem, kas sasniegi pašvaldībā, tajā skaitā arī atbalsta sistēmas pilnveidē un izglītības iestāžu atbalsta personāla individuālās kapacitātes celšanā. Projekta vadītājs no Jelgavas novada Attīstības nodaļas G.Kasparinskis informēja par projekta mērķiem, aktivitātēm un rezultātiem, kas attiecināmi uz visu iepriekšējo projekta laiku no 2019.gada novembra līdz pat 2021.gada novembrim, saistībā ar COVID19 ietekmi projekta 7 mēnešu papildus pagarinājumam, lai atbilstoši sasniegtu izvirzītos darba uzdevumus pilnā apmērā.
Turpinājumā pētījuma “Jelgavas novada izglītības atbalsta pakalpojumu attīstības vadlīnijas” autors J.Erno prezentēja pētījuma rezultātus un izstrādātās atbalsta speciālistu informatīvās kartītes 3 mērķa grupām – skolēniem, pedagogiem, vecākiem. Tāpat secināts, ka Jelgavas novada pašvaldība kopumā nodrošina atbalsta pakalpojumus skolēniem tās izglītības iestādēs. Tomēr iezīmējas pietiekami būtiski trūkumi, kas izriet no atbalsta speciālistu nodarbinātības vietas. Visupirms tas ir nevienmērīgs speciālistu nodrošinājums izglītības iestādēs. Tas tiešā veidā izriet no fakta, ka atbalsta speciālisti ir skolas darbinieki, savukārt ne visas skolas finansiāli vai darba slodzes ziņā var uzturēt visus speciālistus.
Kopumā, vērtējot labās prakses piemērus, pētījumā secināts, ka izvērtēšanas vērta būtu partnerorganizāciju darba organizācijas metodika, jo tieši tā var palīdzēt atrisināt konstatētās problēmas atbalsta pakalpojumu pieejamības un vienotas attīstības jomā Jelgavas novadā. Tas nozīmētu atbalsta personāla centralizēšanu kādā institūcijā pašvaldībā, piemēram, izglītības pārvaldē. Šāds risinājums sniegtu iespēju ne vien risināt jau konstatētās problēmas, bet arī dotu pamatu vienotai mācību atbalsta stratēģijas un metožu kopu ieviešanai novadā, kā arī būtiski kāpinātu kapacitāti konstatēt problēmas to agrīnā stadijā. Gan jānorāda, ka nav iespējama visu atbalsta speciālistu centralizēta piesaiste, jo, piemēram, mediķis un, iespējams, logopēds, ņemot vērā šo speciālistu darba specifiku, varētu palikt izglītības iestādes darbinieku sastāvā.
Patlaban var konstatēt, ka projekta partneru pieredze ir pārņemama daļēji, jo pusēm ir atšķirīga darba organizācijas un speciālistu finansēšanas kārtība, kā arī nedaudz atšķirīgi pamatuzdevumi nacionālo normatīvo regulējumu ietvaros. Šis secinājums vairāk ir vispārēja rakstura, jo tas attiecas uz jebkādu starptautiskas pieredzes pārņemšanu un ieviešanu. Noslēdzot pētījumu esošajā stadijā, galvenie ieteikumi saistās ar darba organizācijas un finansēšanas modeļa maiņu. Tomēr pētījums ir perspektīvs arī tālākai izstrādei, it īpaši labās prakses pārņemšanā, jau pa atbalsta specialitātēm analizējot darba metodes un to rezultātus.
Turpinājumā projekta partneru koordinatore no Aradas apgabala izglītības pārvaldes Rumānijā - L.Matei prezentēja vadlīnijas pedagogiem iekļaujošai pieejai izglītības iestāžu darbā. Materiāls veidots kā elektroniskā grāmata/brošūra pedgogiem, skolu atbalsta speciālistiem un pieejams 2 valodās - rumāņu un angļu.
Semināra otrā daļa sākās ar Turku pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas A.Parantainenas un Projektu nodaļas vadītāja M.Makelas detalizētu pārsaktu par projekta rezultātiem un izvirzīto uzdevumu analīzi. Tika prezentēts arī projekta ietekmes novērtējums uz dalībniekiem un organizācijām, pāris secinājumi:
- 95% dalībnieku ievēroja pozitīvas izmaiņas savā darbā ar bērniem pēc piedalīšanās projekta aktivitātēs;
- 90% apgalvo, ka ir labāka vide un pozitīva sakarība starp atbalsta personālu un skolēniem;
- 95% dalībnieki vēlas turpināt darbu pie projekta aktualitātēm/tēmas;
- 100% dalībnieku vēlas turpināt sadarbību ar citām partnerorganizācijām ārpus savas izglītības iestādes.
Salīdzinot pašreizējos atbalsta pakalpojumu sniegšanas principus ar projekta partneru darba organizācijas metodēm, var secināt, ka pieredze ir atšķirīga. Tas galvenokārt saistāms ar faktu, ka gan rumāņu, gan somu partneriem atbalsta pakalpojumi tiek nodrošināti ar centralizētas struktūras palīdzību. Tādam darba organizācijas modelim ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar Jelgavas novadā pastāvošo darba organizācijas struktūru. Kā būtisku var minēt labāku atbalsta pakalpojumu nodrošinājumu, jo atbalsta struktūra strādā ar visām savas atbildības teritorijas skolām, nodrošinot atbalsta pakalpojumus pēc faktiski nepieciešamas intensitātes un kvantitātes, neatkarīgi no kopējā skolēnu skaita iestādē vai tās finansiālajām iespējām. Tāpat centralizēts darba modelis dod iespēju darboties preventīvi, jau savlaicīgi, agrīnā stadijā, konstatējot potenciālās mācīšanās problēmas. Vēl nozīmīga priekšrocība – iespēja koncentrēt resursus uz sarežģītu gadījumu risināšanu, kā arī iespēja vienoti regulēt un attīstīt atbalsta pakalpojumus pašvaldībā.
Praktisks solis sadarbības uzlabošanā būtu visu jomu iesaiste pašvaldības vidēja un gara termiņa attīstības dokumentu izstrādē, kā arī pašu nozaru reglamentējošo dokumentu sinhronizācija mērķu sasniegšanā (kur tādi ir kopīgi), it īpaši redzējumā par pašvaldību kā labvēlīgu vidi ģimenēm un bērniem. Patlaban gan vērojama iestāžu atbildības segregācija, un attiecīgi neveidojas priekšnosacījumi vienota atbalsta metodikas veidošanā un pielietojumā.
Somijas projekta partneru pieredze, lai gan pastāv izglītības atbalsta jomas normatīvu līdzība ar Jelgavas novada pašvaldību, praksē uzrāda būtiski augstāku savstarpējās sadarbības līmeni, kā arī kopumā raugās uz skolēnu no holistiskās pieejas, neveicinot segmentāciju starp atbalsta pakalpojumiem, bet gan pretēji – sinhronizējot speciālistu darbu un efektīvi izmantojot resursus (personālu un laiku), izvairoties no atbildības jomu vai metožu pārklāšanās.
Patlaban var konstatēt, ka projekta partneru pieredze ir pārņemama daļēji, jo pusēm ir atšķirīga darba organizācijas un speciālistu finansēšanas kārtība, kā arī nedaudz atšķirīgi pamatuzdevumi nacionālo normatīvo regulējumu ietvaros. Šis secinājums vairāk ir vispārēja rakstura, jo tas attiecas uz jebkādu starptautiskas pieredzes pārņemšanu un ieviešanu.
Semināra noslēgumā K.Sudakova – ESF projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” reģionālā koordinatore klātesošos informēja, ka Latvijas skolēnu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks ir gan emocionālā labklājība, gan fiziskā integrācija. ESF projektā ir pieejami vairāki intervences un atbalsta pasākumi, lai veicinātu emocionālo labklājību skolēniem un skolotājiem, kā arī dažādi citi instrumenti, lai novērstu un mazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Tomēr ir vajadzīga starpnozaru izpratne, lai nodrošinātu pareizo atbalstu izglītojamajam. Prezentācijas laikā tika runāts par precīzām darbībām, kas tiek īstenotas ESF projekta ietvaros, lai samazinātu skolēnu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku Latvijā, kā arī uzsvēra starpnozaru sadarbības sistēmas nozīmi, kas tiek izstrādāta un popularizēta projekta ietvaros.
Nākamie uzdevumi Erasmus+ projektā Nr. 2019-1-LV01-KA201-060361 ietvers visu rezultātu augšupielādi un atspoguļošanu Erasmus+ rezultātu platformā, finanšu analīzi un gala atskaites iesniegšanu VIAA. Tālāk plānots iesniegt sadarbības projektu, kas turpinās iesākto sistēmātisko pieeju un attīstību atbalsta jomā.
Erasmus+ projekts Nr.2019-1-LV01-KA201-060361 "Development of support guidance system for emotional and physical inclusive education for school", #InclusiveEducationMeetsGuidance ir ieguvis ES finansējumu 36290 EUR apmērā piedaloties 3 partneriem - Centrul Judetean de Resurse si Asistenta Educationala Arad (Aradas apgabals, Rumānija), Turun kaupunkti - Abo stad (Turku, Somija) un projekta vadošajam partnerim/projekta iesniedzējam - Izglītības pārvaldei. Ieviešanas laiks 01.11.2019.-30.11.2021.
