Viens no šī Jelgavas novada domes sasaukuma strīdīgākajiem investīciju lēmumiem ir bijis neatrisinātais jautājums par kultūras infrastruktūras nodrošinājumu Platones pagastā. Astoņi amatierkolektīvi, kas savās aktivitātēs organizējas zem Lielvircavas kultūras nama jumta, vairāk kā sešus gadus gaidījuši pašvaldības izšķiršanos par labu Lielvircavas kultūras nama iegādei. Šīs domes noslēdzošajā sēdē, analizējot aktuālāko izvērtējumu, ekonomisko pamatojumu un atkārtoti debatējot par iespējamajām alternatīvām, dome plāno atbalstīt ieceri Lielvircavas kultūras nama iegādei un atzīmē to kā atbildīgu rīcību iedzīvotāju labā, noslēdzot šīs domes solījumu saistības un vienlaikus pasargājot jauno domi no nepopulāru lēmumu pieņemšanas tūlītēji pēc tās apstiprināšanas.
Jūnijā noslēdzas kārtējais periods pašvaldības īres līguma saistībām ar Lielvircavas kultūras nama īpašnieku Platones pagastā. Domes dienaskārtībā atkārtoti nonākusi izšķiršanās vai nu turpināt kultūras nama telpas īrēt vai plānot to iegādi, kas publiskajā telpā iepriekš raisījis skaļas debates saistībā ar privātīpašnieka noteikto cenu un pašvaldības iespējām alternatīviem risinājumiem. Pēdējā pusgadā pašvaldība atkārtoti jautājumu ir izvērtējusi, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu, izsvērusi alternatīvas opcijas, piemēram, visu 8 Platones pagasta amatierkolektīvu mēģinājumus organizēt citu pagastu kultūras namos.
Kā zināms, Lielvircavas kultūras nams ir privātīpašums, ko pašvaldība jau gadiem īrē, savukārt īpašnieka noteiktā īpašuma pārdošanas cena – divstāvu būvei jeb kultūras namam 1050,2 m2 platībā un līdzās esošajām Lielvircavas dzirnavām 396,40 m2 platībā - ir noteikta 500 000 eur apmērā. Īrējot īpašumu, pašvaldība gada ietvaros budžeta izdevumos atvēl 176 100 EUR, līdz ar to ilgtermiņā tās viens no saimnieciskākajiem rosinājumiem ir bijis īpašumu tomēr iegūt savā īpašumā.
Jelgavas novada pašvaldība Platones pagastā nodrošina 8 amatierkolektīvu darbību, kam Lielvircavas tautas namā norit ne tikai mēģinājumu process, bet pasākumi, apmeklētāju un vietējās kopienas kultūras dzīve ar labi apmeklētiem koncertiem, teātra izrādēm un pagasta iedzīvotājiem būtiskiem saviesīgiem notikumiem. Lai tik vērienīgas kultūras saimes ikdienas dzīve varētu tikt novirzīta uz citu infrastruktūras objektu Platones pagastā, piemēram, vienu kilometru tālāk esošo Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāli – aprēķini liecina, - tas pārbūvē telpu pielāgojumā prasītu teju 1,5 miljonus eiro jeb 1 432 085 eur.
Savukārt, ja amatierkolektīvu turpmāko darbību plānotu ar mēģinājumu norisi citu pagastu kultūras namos – gan tehniskajam nodrošinājumam, gan transporta izdevumiem, gan dažādiem organizatoriskajiem pielāgojumiem gada ietvaros izdevumi sarēķināti 161 210 eur.
“Jā, kolektīvu novirzīšana uz mēģinājumiem citos pagastos ir finansiāli izdevīgākais variants, bet ne ilgtermiņā saprātīgākais. Pirmkārt, kolektīviem būtu jārēķinās, ka uz katru no mēģinājumiem jāmēro daudz tālāks ceļš uz cita pagasta kultūras namu,- mēs riskējam, ka pie šādas darba organizācijas kolektīvi pajuks, iznīks vietējā kultūras dzīve un mēs ļoti mērķtiecīgi būsim neatgriezeniski to ietekmējuši. Ne velti visās iepriekšējās aptaujās un pētījumos – pagasta iedzīvotāji ļoti apzināti bija iestājušies par Lielvircavas kultūras nama kā vietas un būves nepieciešamību pagasta kultūras dzīves attīstībai” situāciju skaidro Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
Gan 2021. gada socioloģiskajā pētījumā, gan projekta “Kopdare” veiktajā aptaujā Jelgavas novada un Ozolnieku novada iedzīvotāju vidū par dažādiem ar dzīves apstākļiem saistītiem jautājumiem - uz jautājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju iniciatīvām sava pagasta kultūras dzīvē, 18 % Platones pagasta iedzīvotāju bija atzīmējuši, ka nepieciešams atrisināt Lielvircavas kultūras nama jautājumu.
Vēl 2014.gadā pašvaldība veica īpašuma novērtēšanu, kas tika noteikts 256 300 EUR apmērā, savukārt šogad veiktais novērtējums - 136 000 EUR apmērā, - tiesa gan, izmantojot pilnīgi citu īpašuma vērtēšanas algoritmu. Jāatzīmē, ka īpašuma novērtēšanā tiek ņemta vērā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, īpašumu pārdošanas un darījumu skaits, kā arī citi parametri. Tieši tāpēc, ka Lielvircavas kultūras nams lauku teritorijā arī atrodas klajuma vidū, kur nav intensīva apbūve vai aktīva darījumu dinamika, pašvaldība uzskata - ir apšaubāmi kritēriji, ka piešķir vai atņem kādam objektam vērtību, neiedziļinoties arī kultūrvēsturiskajā aspektā vai iedzīvotāju lokālpatriotisma un piederības sajūtas novērtēšanā.
Izskatot jautājumu jau pirms sešiem gadiem, tika norādīts, ka savā būtībā pirkums ir izšķiršanās jautājums, samērojot kultūras nozares un iedzīvotāju intereses, iepretim saimnieciski izdevīgākajiem un pieņemamākajiem risinājumiem. Līdzīgi kā iepriekš, pašvaldība norāda, ka esošā pieredze, realizējot projektus un veicot būvniecību, liek secināt, ka līdzvērtīgas platības jauna būve izmaksātu krietni dārgāk nekā patlaban uzņēmēja nosauktā cena. Salīdzinošajā analīzē pašvaldība salīdzinājusi pēdējās aktuālos būvniecības projektus – sociālās aprūpes centra pārbūvē, Līvbērzes kultūras nama rekonstrukcijā, pašlaik Valgundes IKSC “Avoti” pārbūves izmaksās, kas viena kvadrātmetra būvniecības izmaksas veido aptuveni 1400 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka jauna kultūras nama būvniecība pie visnecilākā arhitektoniskā risinājuma būtu vairāk kā miljons eiro.
Līdz ar to no visām iespējamajām alternatīvām pašvaldības ieskatā joprojām izdevīgākā ir esošās ēkas iegāde no uzņēmēja. Savukārt cenu, ko nosaucis uzņēmējs, pašvaldība būtiski ietekmēt nevar, tādēļ neatkarīgi no vērtējuma esamības, jautājums par kultūras nama iegādi skatāms tikai un vienīgi citu līdzvērtīgu alternatīvu kontekstā.
Ar atbildību par līdzšinējo lēmumu, klātienes Apvienotajā komiteju sēdē piedaloties 11 deputātiem, no kuriem 9 balsoja "par", 1 "pret" un 1 "atturējās", lēmumprojekts par kultūras nama iegādi ir atbalstīts un tālāk virzīts izskatīšanai un apstiprināšanai domes sēdē 30. jūnijā.
Ņemot vērā saasināto interesi par šo jautājumu, visticamāk uz domes sēdi tiks aicināti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Turklāt pašvaldība jau šodien VARAM nosūtījusi gan izvērtējumu, ekonomisko pamatojumu, gan aprēķinus, lai visaptveroši uzraugošajai institūcijai skaidrotu šī lēmuma pamatojumu.
Jāatgādina, ka domes sēdēs 2014.gadā, kad tika lemts par Lielvircavas kultūras nama iegādi, tika pieaicināti gan Valsts kontroles, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Tāpat Lielvircavas kultūras namu apskatīt dzīvē ir devušās vairākas amatpersonas, tai skaitā tā brīža Ekonomikas ministrs Visvaldis Vjačeslavs Dombrovskis un citi ministriju pārstāvji, atzīstot būvi par labi uzturētu un atbilstošā kvalitātē un saprotot, ka pašvaldībai nav instrumentu kā ietekmēt privātpersonas nosaukto cenu par savu īpašumu.
Ja 2014. gadā pašvaldība, aktualizējot jautājumu par Lielvircavas kultūras nama iegādi, plānoja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tad aktuālais lēmumprojekts paredz šo summu paredzēt budžeta izdevumos, finansējumu sadalot divos maksājumos – daļu šogad un daļu nākamgad.