Projekti
Grupas bilde

Jelgavas novada pašvaldība, iesaistoties un īstenojot Vislatvijas līmenī unikālu projektu saistībā ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu meliorācijā, 10. maijā rīkoja semināru Zemgales teritorijā saimniekojošajiem uzņēmējiem, zemniekiem un saimniekiem, lai popularizētu videi draudzīgus pasākumus, kas tiks ieviesti līdz 2019. gadam Vecaucē, Tērvetes un Zaļenieku pagastos Ailes strautā un Glūdas pagasta Sodītes grāvī. 

Jāteic, ka sekojot Meliorācijas likumā definētajai pašvaldības atbildībai savu zemju meliorācijas sistēmu uzturēšanā, Jelgavas novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau no 2012. gada risina un tiecas sakārtot meliorācijas sistēmas darbību novada ciemos un pašvaldības īpašumos. Tādēļ 2015. gadā Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas zemnieku savienību, Zemgales plānošanas reģionu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un partneriem Somijā un Zviedrijā uzsāka ES programmas Interreg Central Baltica finansētu projektu NUTRINFLOW - “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā.

Projekts paredz veselu virkni videi draudzīgus pasākumus, kurus plānots ieviest Lielupes sateces baseinā. Jāteic, ka Zemgales teritorijas, tostarp Jelgavas novads, atrodas nitrātu jutīgās teritorijās. Tās ir vietas, kur intensīvi notiek lauksaimnieciskā darbība, kā rezultātā tiek piesārņots ūdens ar nitrātiem. Dabiskas izcelsmes ūdeņi, kuri ietek arī jūrā, kļūst eitrofiski – ūdens bagātinās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot ūdens organismiem nelabvēlīgu vidi, tie iet bojā, kas nozīmē, ka dabā pietiekamā daudzumā vairs nenotiek ūdens pašattīrīšanās. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, projekta ietvaros praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Piemēram, Jelgavas novada Viesturciemā plānots atjaunot Sodītes grāvja caurteci, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi. Savukārt LLU Vides un Būvzinātņu fakultātes asociētais profesors Ainis Lagzdiņs semināra laikā iepazīstināja klātesošos ar citiem videi draudzīgiem meliorācijas sistēmas elementiem, kas jau Latvijā izmēģināti, piemēram, akmeņu krāvumi Vecauces pusē, kā arī citviet teritorijās ieviestas kontrolētās drenāžas, mākslīgie mitrāji un ūdens līmeņa regulēšanas sliekšņi. 

Semināra ietvaros projekta pārstāvji informēja arī par meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas normatīvo bāzi, proti, aktualitātes likumdošanā, kā arī par dabai draudzīgu meliorācijas sistēmu nozīmi Latvijā un dalījās pieredzē ar z/s “Mežacīruļi”, kur saimniecībā ieviesta videi draudzīga meliorācija ar mitrzemes izveidi.

Projekta aktivitātes aizsāktas 2015. gada septembrī un tiks īstenotas līdz 2019. gada februārim Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014. - 2020. gadam.

Video, pieredzes stāsts no Latvijas, Zviedrijas un Vācijas zemnieku pilotprojektu īstenotājiem:

Videi draudzīgas meliorācijas sistēmas ieviešana:

 

Logo