Kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma", kuras mērķis sākot ar 2018.gada septembri bija nodrošināt katram Latvijas skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā klātienē iepazīt Latvijas mākslu un kultūru - mūziku, teātri, deju, cirku, vizuālo mākslu, kino, arhitektūru, dizainu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, literatūru un grāmatniecību-, kā arī izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu, bija lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem
Piecu gadu ilgais Latvijas simtgades svinēšanas cikls ir noslēdzies, taču valsts ir atradusi līdzekļus programmas, kura saņēmusi augstu atzinību gan no izglītības un kultūras profesionāļiem, gan skolēniem un viņu vecākiem, turpināšanai. Nākamā gada valsts budžetā programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai apstiprināts finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā, un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" programmas "Latvijas skolas soma" norišu nodrošināšanai 3,5 miljoni iezīmēti katram no nākamajiem diviem gadiem.
Arī Jelgavas novada izglītības iestādēs šī programma realizēta visus piecus gadus, nodrošinot skolās mūsdienīgu izglītības saturu un metodes, kā arī stiprinot skolēnu piederības sajūtu un lepnumu par savu valsti, mazinot sociālo atstumtību un nevienlīdzību kultūras pieejamībai. Tāpat katram Jelgavas novada izglītības iestāžu izglītojamajam bijusi iespēja divas reizes gadā bez maksas pieredzēt kādu no kultūras norisēm - 2021./2022.mācību gada pirmajā semestrī izlietoti 20 986,18 EUR, lai novada mērogā realizētu 150 pasākumus (69 klātienē un 81 digitāli). Pasākumi ietver teātra izrādes, koncertlekcijas, rakstnieku radošās darbnīcas un sarunas ar skolēniem, muzejpedagoģiskās programmas gan klātienē - LIVE MUSEUM Kuldīgā, Jaunpils pilī, Jaunauces pilī, kinopilsētā "Cinevilla”, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Tērvetes vēstures muzejā, Džūkstes pasaku muzejā, Annas Brigaderes memoriālajā muzejā “Sprīdīši”, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī un Karostas cietumā Liepājā, kā arī digitāli – Herberta Dorbes muzejā, Krišjāņa Barona muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un iluzionisma teātrī/ muzejā “Mysterio”.
Tāpat novada skolēni izpētījuši mākslas un zinātnes krustpunktus "Laboratorium" zinātnes skolā un pašu rokām veidojuši Latviju izglītības centrā “Brīnumzeme”, kā arī piedalījušies izziņu un radošumu veicinošā programmā "Koka daudzveidīgā dzīve", Operetes teātra radošajā laboratorijā, vēsturiskā orientēšanās spēlē "Iepazīsti Jelgavu!”, radošajā darbnīcā "Mana runa pārliecina” un āra nodarbībā "Latviešu etnogrāfiskās tradīcijas Ziemassvētkos". Jāmin, ka programmas ietvaros skolēni arī redzējuši visas jaunākās latviešu spēlfilmas un animācijas filmas.
Īpaša sadarbība novada izglītības iestādēm izveidojusies ar Miku un Artu Abaroniņiem, kuru veidotās digitālās koncertlekcijas ir ļoti spilgtas, krāsainas, interesantas un viegli izmantojamas mācību procesā. Tāpat gan skolēni, gan pedagogi iecienījuši Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” veidoto izlaušanās spēli “Blēņas un pasakas”. Kā noderīgas un interesantas atzītas arī Krišjāņa Barona muzeja veidotās muzejpedagoģiskās programmas. Savukārt 1.-2.klašu skolēniem par neaizmirstamu piedzīvojumu izvērtās lasīšanas stunda kopā ar Intaru Busuli Herberta Dorbes muzeja programmā “Aina ar brālīti meklē cālīti”.
Jānorāda, ka programma "Latvijas skolas soma" neaizstāj, bet papildina esošās norises - kultūras programma tiek izmantota kā teksts mācību satura un audzināšanas tēmu apgūšanai. Piemēram, Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Svina garša” ir izmantota literatūras stundā, analizējot M. Bērziņa romāna “Svina garša”, vēstures stundā, veidojot izpratni par vēsturiskajiem notikumiem attiecīgajā laika posmā, kultūras un mākslas stundā, analizējot izrādes režiju, scenogrāfiju un aktierspēli, kā arī klases stundā, analizējot sociālo un vēsturisko vide, cilvēka izvēle.
Lai gan līguma slēgšana starp Jelgavas novada pašvaldību un Latvijas Nacionālo kultūras centru vēl priekšā, pedagogi izglītības iestādēs jau plāno turpmāko kultūras programmas realizācijas gaitu – izskata jaunos piedāvājumus, dalās pieredzē , saskaņo nepieciešamību ar iespējām starp skolu koordinatoriem, klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem, lai valsts nodrošinātais finansējums tiktu izmantots jēgpilni, sagādājot prieku un emocionālu pārdzīvojumu, paplašinot redzesloku un palīdzot labāk izprast mācību programmā iekļautās tēmas, kā arī dodot iespēju apzināties kultūras nozares dažādību.
